Aiziet pirms…

Liepājas novada laikraksts “Kursas Laiks”

Jubilāra krēsls paliek tukšs, jo gaviļnieks aizgājis mūžībā. Daudzas slavenības tikai pēc nāves kļūst populāras un tikai pēc aiziešanas Mūžībā tiek novērtēti viņu darbi.

Viesības bez jubilāra
Numerologi iesaka izvairīties no svarīgu pasākumu rīkošanas dzimšanas dienas laikā.

ANITA KANTĀNE

Aiziet mūžībā īsi pirms dzimšanas dienas vai īsi pēc tās – daudziem tā šķiet liktenīga sakritība. Astrologi un numerologi domā citādāk – cilvēka dzimšanas diena ir katra cilvēka individuālā gada sākums. Aptuveni mēnesi pirms un mēnesi pēc jubilejas cilvēki mēdz “uzvilkties” un kļūt neiecietīgi. Cilvēkus, kuri nav apmierināti ar savu dzīvi, plosa iekšējs nemiers, tas pastiprina sasprindzinājumu. Rezultāts – nāve. Gan Latvijā, gan pasaulē ir daudz cilvēku dzīvesstāstu, kuru mūža gājums noslēdzies jubilejas vai svarīga dzīves pagrieziena priekšā. Liktenīgi aizgājušo vidū ir gan cilvēki no tautas, gan slavenības.

“Neieplānojiet svarīgus pasākumus pirms savas jubilejas. Nedodieties uz plānotām operācijām pirms dzimšanas dienas vai tūlīt pēc tās. Ja iespējams, neplānojiet sava bērniņa nākšanu pasaulē ap savu dzimšanas dienu. Ja dzemdības būs smagas, tad dzimšanas dienā tās būs vēl grūtākas,” apgalvo sertificēta numeroloģe Dita Blūma. Iemesls izvairīties no svarīgu notikumu atzīmēšanas jubilejā – cilvēka enerģija šajā laikā ir izsīkusi un vēl nav atjaunojusies. Dzimšanas dienā enerģija ir nulles punktā. Īpaši kritisks dzimšanas dienas laiks ir cilvēkiem, kurus plosa iekšējs nemiers vai kuri sevi ieprogrammējuši uz kādu konkrētu nāves laiku, teic D. Blūma.

No svētku galda pie bēru mielasta.
Uz kapakmeņiem iegravētie mūža gājuma dati apliecina, ka cilvēki mēdz aiziet mūžībā ap dzimšanas dienas laiku, apstiprina kapu pārraudze Vaiņodes pagastā Rita Baranovska. “Pietrūkst dažas dienas līdz dzimšanas dienai vai ir dažas dienas pāri. Bet nezinu nevienu gadījumu, kad cilvēks aiziet tieši dzimšanas dienā,” par savu 14 gadu ilgo kapu pārraudzes pieredzi pastāsta R. Baranovska. Kapu pārraudze teic, ka ap dzimšanas laiku mūžībā vairāk mēdz aiziet vecākās paaudzes cilvēki. Viņa atceras, ka pēdējā šādi aizgājusi kāda sirmgalve, kurai bija vairāk kā 80 gadi. “Vienā dienā nosvinēja jubileju, nākamajā nomira,” atceras R. Baranovska. “Nemeklēju ne māņticību, ne sakritību šādos gadījumos. No sirds daru savu darbu. Domāju – cik katram lemts, tik viņš nodzīvo,” pārdomās dalās kapu pārraudze.

Skolotāja mirst klases priekšā 
Mācību stundas laikā pēkšņi mirst skolotāja, šāda ziņa Latviju sabiedēja šā gada sākumā. “Skolotāja bija sirsnīga, mīļa un atsaucīga, un Mārupes vidusskolā viņa nostrādājusi visu darba mūžu,” šādi pāragri Mūžībā aizgājušo pedagoģi raksturoja kolēģi.

Mārupes vidusskolā pedagoģe vadīja mācību stundu 6. klases skolēniem un pēkšņi saļimusi. Vispirms palīdzību pedagoģei sniedza skolas mediķe. Izsaukta arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, taču skolotāja jau bija mirusi. Valsts darba inspekcija kā iespējamo nāves iemeslu minēja insultu vai infarktu. Kolēģi atzina: nekas nav liecinājis, ka skolotāja slikti jutusies, viņa nav ne slimojusi, ne sūdzējusies par veselības problēmām. Tikai dažas dienas pirms aiziešanas Mūžībā skolotāja nosvinējusi savu 59. dzimšanas dienu.

Freimanis sadeg savās emocijās 
Uz mūziķi M. Freimani varētu attiecināt – viņš sadega pats savās emocijās. “Košs, atraktīvs un emociju pārpilns,” tā par mūziķi un dzejnieku pēc nāves sacīja viņa draugi. Viņš Mūžībā aizgāja pāris nedēļu pirms savas 34. dzimšanas dienas. M. Freimanis 7. februārī būtu svinējis dzimšanas dienu, taču 27. janvārī Latvijas Infektoloģijas centrā viņa dzīvība izdzisa. Slimnīcā mūziķis tika ievietots 18. janvārī, taču mediķiem neizdevās glābt viņa dzīvību. Kā sākotnējie nāves iemesli tika minēta elpceļu saslimšana, bet vēlāk atklājās, ka M. Freimanis miris no vispārējas organisma intoksikācijas. Atvadīšanās no mūziķa notika 3. februārī Rīgas krematorijā, pēc tam viņa pelni tika nogādāti Liepājā, kur notika vēl viens atvadu pasākums. Pēc mūziķa nāves vēlreiz gaismā tika celta viņa ģimenes traģēdija – ne māte, ne tēvs nevēlējās par zēnu rūpēties. Viņu uzaudzināja vecmāmiņa, ar kuru viņam neizveidojās sirsnīgas attiecības. Pēc pusaudža gadiem viņa dzīve turpinājās iekšējo pretrunu plosīta.

Džeksons nepaspēj aizbraukt koncerttūrē
Pirms diviem gadiem par popmūzikas karali dēvētais Maikls Džeksons bija ieplānojis vērienīgu koncertturneju. Mūziķis publikas priekšā nebija uzstājies pēdējos 12 gadus un cerēja 2009. gadā piepildīt sapni par atgriešanos uz skatuves. Londonā bija paredzēts nospēlēt 50 koncertus, uz kuriem biļetes tika izķertas zibens ātrumā. Tomēr popmūzikas karalim nebija lemts vēlreiz kāpt uz skatuves. M. Džeksons nomira 50 gadu vecumā 2009. gada 26. jūnijā. Pirmajam koncertam bija jānotiek 13. jūlijā, bet 29. augustā popmūzikas karalis būtu kļuvis 51 gadu vecs.
Mūziķa biogrāfijas pētnieki Džeksonu ģimenes traģēdijas pamatā min
stingro audzināšanu un šovbiznesa dēļ zaudēto bērnību. Kopā ar astoņiem brāļiem un māsām viņš agrā bērnībā sāka uzstāties un pelnīt ģimenei iztiku, līdz kļuva par miljonāru ar miljoniem lielu fanu pulku.

Rainis aiziet pēc dzimšanas dienas
M. Džeksona noslēpumainajā nāvē ir līdzība ar Latvijas dzejas dienu simbolu Raini. Kā viens no popmūziķa nāves iemesliem tiek minēts – noindēšana. Arī par Raiņa nāvi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ir nākušas gaismā jaunas versijas. No viņa gribēja atbrīvoties padomju vara, kas viņu noslepkavoja – tāda ir versija, kas padomju varas gados skaļi netika skaidrota. Vai tā ir patiesība vai ne – skaidru liecību nav. Taču, neatkarīgi no tā, Raiņa dzimšanas un miršanas dati paliek nemainīgi – viņš pasaule nāca septembrī un arī Mūžībā devās rudenī. 11. septembrī ir rakstnieka dzimšanas diena, bet dienu vēlāk, 64 gadu vecumā, viņš ir miris. Latviešu kultūrā Rainis ar septembri ir atnesis Dzejas dienas, kas ik rudeni tiek atklātas dzejnieka dzimšanas dienā.
Latviešu dzejniekam ir vēl viena līdzība ar popmūzikas karali Džeksonu – abu ģimenes pēc dižo cilvēku nāves turpināja ķildoties un tiesāties par atstāto mantojumu.

Arī Mocartam līdzīgs liktenis 
Sava 35 gadus īsā mūža laikā austriešu izcelsmes komponists Volfgangs Amadejs Mocarts paspēja uzrakstīt aptuveni 626 skaņdarbus. Viņa darbi joprojām ir iekļauti koncertu repertuāros, un arī viņš pieder pie dižgariem, kurš nākamajā mēnesī pēc nāves būtu svinējis dzimšanas dienu. Par Mocartu līdz mūsdienām saglabājies stāsts par viņa muzikālo spēju agro izpaušanos. 18. gadsimta brīnumbērns jau no trīs gadu vecuma sāka vingrināties mūzikas instrumentu spēlē un dažus gadus vēlāk jau sāka uzstāties publikas priekšā. Dzīves laikā mūziķim neizdevās iegūt plašu popularitāti, arī viņa finansiālais stāvoklis nebija spīdošs. Biogrāfi min, ka tikai pēc nāves Mocarts pievērsis sev pienākošos uzmanību un viņa skaņdarbi novērtēti.

“Vienā dienā nosvinēja jubileju, nākamajā nomira. Nemeklēju ne māņticību, ne sakritību šādos gadījumos.”
RITA BARANOVSKA, KAPU PĀRRAUDZE


Comments are closed.