CV vietā runā lietišķā numeroloģija. Žurnāls “Praktiskā Astroloģija” 2013

CV vietā runā lietišķā numeroloģija

«Smejos – nesūtiet man CV, atsūtiet dzimšanas datus! Jo CV sarakstīt var visu ko, bet, skatoties numeroloģiskajā matricā jeb cilvēka pamatraksturojumā, es redzu, kurš derēs vai nederēs konkrētajam amatam,» saka sertificēta numeroloģe Dita Blūma.

«Lietišķā numeroloģija, manuprāt, ir viens no labākajiem personāla atlases instrumentiem. Tā noder ne tikai jaunu kadru atlasē, bet jau esošo analizēšanā. Dažreiz atliek samainīt vietām darbiniekus, papildināt vai nomainīt viņu pienākumus, un rezultāts ir sasniegts.» Šo metodi personāla atlasē izmanto arvien vairāk iestāžu un uzņēmumu.

Ģimene kā starteris vai bremze

Ne velti saka – ģimene ir pamatu pamats. Jāprot vien pamatu veidot tā, lai nekaitētu nevienam no tuviniekiem. Vismazāk jau – bērniem.

Ļoti bieži kļūdāmies, jo nepārzinām savu dzīvi, baidāmies no savām vēlmēm un nereti izdzīvojam vecāku sapņus. Izpatīkam tētim. Mācāmies tur, kur mamma teica, jo tas ir viņas nepiepildītais sapnis. «Jā, mammai varbūt to vajag. Bet tev? Un cilvēki ļoti bieži sevi lauž, nezinot, ko grib paši. Beigu beigās viņi nav apmierināti, nejūtas labi un šo modeli atkārto ar saviem bērniem,» saka Dita Blūma. Un tad, meklējot darbu, ļoti daudzi pieaugušie atzīst, ka vecāki vienmēr gribējuši, lai «esmu augstos amatos». Tā nu viņi tiecas nokļūt amatos, bet vienlaikus mokās.

Ja bijuši stingri vecāki, tad bērni pieaugot nereti neuzdrīkstas lemt patstāvīgi. «Matricā var redzēt, vai viņiem ir talants un kāds,» saka numeroloģe. Tomēr viņi ir iemācīti, varētu pat teikt, piespiesti darīt citas lietas. Piemēram, spēlēt hokeju, jo tas ir prestiži; nodarboties ar austrumu cīņām, jo tas ir vīrišķīgi; spēlēt klavieres, jo tas liecina par inteliģentu personību. Lai atceramies lielisko britu filmu par Billiju Eliotu – ogļraču pilsētiņā dzīvojošu zēnu, kuram riebj brutālā tēva uzspiestās boksa nodarbības skolā un kurš vēlas dejot baletu. Un dejo! Jo tas ir viņa sapnis.

Atrodi atbilstīgo!

Meklējot piemērotāko profesiju, amatu un darbavietu, katram ir jāizvērtē savas vēlmes, stiprās un vājās puses. Ilgstošajiem bezdarbniekiem bieži vien ir lielas ambīcijas. Risinājums varētu būt vienkāršs: ir jānolaižas uz zemes. Tad atradīs gan darbu, gan nodrošinās sevi, gan jutīsies apmierināts.

Sakiet nu, kāpēc strādāt telemārketingā, ja ikreiz trīcošām rokām ceļat klausuli, jo baidāties uzsākt sarunu ar nepazīstamiem cilvēkiem? Iespējams, piemērotāka vieta būs klientu apkalpošanas servisā, kur apmeklētāji nāks klāt jums, nevis jūs pirmais meklēsiet kontaktu. Tad saruna ar svešiem cilvēkiem notiks jau citādā līmenī un nesagādās mokas.

Ja kāds ir aktīvs, kustīgs, nepacietīgs un vēlas rīkoties, tad kālab viņu «sodīt» ar vienmuļu darbu pie konveijera vai grāmatvedības «ekseļiem»? Nedod dievs, vadītāja tipa cilvēku ar spilgtām līdera dotībām pieņemt par apkopēju! Saturies, kolektīv! Šāds «direktoriņš rīkotājs» kritīs uz nerviem citiem, jo visu laiku būs neapmierināts, tāpēc ka viņam nepatiks tas, ko dara. Ja cilvēks ilgstoši strādā ar sakostiem zobiem, neredz rezultātu un izaugsmes iespējas, tad viņš degradējas. Un sāk sevi šaustīt, ka neko nespēj sasniegt. Taču viņš tikai nav savā īstajā vietā, ne vairāk, ne mazāk. «Manā praksē ir bijis kāds ar uzkopšanu saistīts uzņēmums, kur apkopējas darbam atbilda tikai viena darbiniece,» Ditas Blūmas teiktais komentārus neprasa.

Ambiciozajiem – sava firma

Jo īpaši treknajos gados uzņēmumu vadītāji šķendējās, ka tikko augstskolu beigušajiem jauniešiem ir nepamatotas ambīcijas, prasot nesamērīgu atalgojumu. «Ja kāds jūt, ka ir uzņēmīgs un ar lielām ambīcijām, lai taisa savu biznesu,» iesaka numeroloģe. «Numeroloģiskajā matricā bieži var redzēt, ka cilvēkam nevajag komandas darbu. Ja pats var kaut ko sasniegt, kāpēc viņam būtu jāstrādā citu labā?»

Arī šādam cilvēkam, ja vien neizlemj strādāt pilnīgi viens, ir nepieciešami darbinieki, ar kuriem viņš var saprasties un kuri papildinātu to, kā pietrūkst. Ieteicams septiņas reizes nomērīt, pirms izlemsiet veidot biznesu kopā ar studiju biedru vai labu paziņu, ar kuru līdz šim saistījusi atpūta, izklaide vai interesantas sarunas. Motivācija nereti ir vienkārša – skolā, augstskolā bijām ļoti labi draugi, tāpēc tagad taisīsim uzņēmumu. Divi līdzīgi cilvēki, kuri attiecīgos apstākļos ir ļoti labi jutušies viens otra sabiedrībā, mēdz uzvesties kā vīramāte un vedekla vienā virtuvē – agri vai vēlu trauki lidos pa gaisu. Ja abi tikai ģenerēs idejas un gribēs vadīt, komandēt, tad agri vai vēlu būs jāmeklē trešais, kurš būs praktiķis, darītājs un mācēs idejas īstenot, lai uzņēmums attīstītos. Ja abi būs darītāji, kurš noteiks mērķus? Atkal vajag trešo! «Tāpēc ir svarīgi kolektīvu komplektēt no pašiem pamatiem,» uzsver Dita Blūma.

Standarta prasības paklupina

Lasot sludinājumus, tā vien šķiet, ka darba devējiem mēdz būt standartizētas prasības. Dita Blūma iesaka katrā amata aprakstā norādīt nepieciešamās īpašības, kādām jāpiemīt cilvēkam, kuru vēlas šajā amatā, nevis pielāgotu «komplektu», ko var lasīt sludinājumos. Ir jāmeklē darbinieki konkrētajam kolektīvam, ievērojot uzņēmuma vai amata specifiku. Ne visiem vienas nozares uzņēmumiem līdzvērtīgos amatos vajag vienādas prasības: visās firmās grāmatvedis nav vajadzīgs vienāds, arī žurnālista darbs atšķiras dienas laikrakstos un žurnālos. Vienas profesijas cilvēki var būt dažādi. Tāpēc, jo precīzāk sludinājumos norādīts, ko vēlas no darbinieka, jo ātrāk varēs atrast piemērotu cilvēku. Diemžēl personāla speciālisti bieži uzraksta vispusīgas prasības, neizvērtējot, kāpēc, piemēram, šoferim, kurš pārvadā kravas, ir jābūt komunikablam. Vai arī – kālab ministrijas sargam jāiegūst augstākā izglītība?

Atlaist vai paturēt

Iespējams, darbinieks neatbilst tam amatam, kurā strādā, toties viņam piemīt īpašības, kuras lieti noderētu citā vietā. Protams, atlaist var vienmēr, jo tas ir ātrāk un vienkāršāk. Cik nav dzirdēts, ka darba devējs, nosakot pienākumus, mierina: «Nekas, gan jau iemācīsies!» Viņš pat nenoskaidro, vai kolektīvā ir kāds, kuram vajadzīgās prasmes jau piemīt. Pietiek šos cilvēkus samainīt vietām, lai panāktu vēlamo rezultātu.

«Darbinieks ir kā instruments, ar ko darba devējs var sasniegt mērķi. Piemeklējot atbilstošāku uzņēmuma vajadzībām, rezultāts ir labāks. Jā, kāda īpašība vienam darbiniekam ir slikta, bet tā ir risināma problēma. Ir jāmaina tās lietas, kas klibo, nevis – šo atlaižam un ņemam nākamo. Vadītājam jāsaprot, ka darbinieks nes rezultātu uzņēmumam un naudu – darba devējam. Ja nenovērtēs darbinieku, būs mazāki ienākumi,» saka Dita Blūma. Nereti, pārgrupējot esošos kolēģus un tādējādi sakārtojot savstarpējās attiecības, jaunus darbiniekus nemaz nevajag meklēt.

Un vēl – gadās, ka uzņēmums numerologiem lūdz izvērtēt tikai esošos kandidātus, kaut arī neviens no viņiem nav perfekts konkrētajam amatam. Tad gan jāsaprot, ka ideālu rezultātu sasniegt nevarēs, jo piemērota darbinieka vienkārši nav.

Tu un nauda

Cilvēki ir dažādi. Kāds ir gatavs strādāt ne tikai materiālā atalgojuma, bet arī idejas dēļ, citam stimuls ir tikai un vienīgi nauda. «Ja matricā parādās, ka cilvēkam primārās ir naudas lietas, tad viņš, protams, var pateikt – darīšu vienalga ko, lai nopelnītu. Taču ļoti bieži viņi netiek novērtēti tāpēc, ka nav attīstības. Un pieļauj kļūdas. Viņi redz, ka nauda nāk, tālab nemācās, neattīstās. «Ja apzinies, ka strādā naudas dēļ, paskaties, kādas ir iespējas uzņēmumā augt. Varbūt šobrīd izaugsmes nebūs, bet, ja esi labs darbinieks un zini, ka tev tur patīk strādāt, sāc ar to, kas nepatīk, un parādi vēlmi izaugt. Ja neizrādīsi, tad vadītājs to var nezināt. Ja gribi mainīt darbu uzņēmuma ietvaros, tad runā par to. Bieži vien problēmas rodas tāpēc, ka nerunājam,» iesaka numeroloģe.

Ikvienam no mums ir izvēle – vai nu iet uz nemīlamu darbu katru dienu, vai arī sadūšoties un mainīt līdzšinējo lietu kārtību.


Comments are closed.