Personas, kas devušas nozīmīgu ieguldījumu astroloģijā

  • Platons (427.-347.g.p.m.ē.) sengrieķu filozofs, nodibināja Atēnās Eiropas filozofijas skolu, kura tika nosaukta par Akadēmiju. Aprēķinājis precesiju-Debess pola pilna apriņķojuma periodu ap Ekliptiku, kas līdzinās 25920 Zemes gadiem. To sauc par Platona gadu jeb Kosmisko gadu. Savos dialogos Platons izskaidro mācību, saskaņā ar kuru kosmosu radījis Dievs, garīgās būtnes vada debesu eņģeļi, planētas – dievi, bet cilvēku nemirstīgām dvēselēm ir īstās mājas debesīs. Kā argumentu Platons minēja faktu, ka to kustība pakļauta stingriem likumiem.
  • Alberts Lielais (Alberts Magnuss 1193-1280), dominikāņu mūks no Ķelnes. Viens no ievērojamākiem viduslaiku zinātniekiem ar enciklopēdiskām zināšanām. Uzrakstījis komentārus gandrīz visiem Aristoteļa darbiem. Pirmais ir izteicis domu, ka bērna attīstību vada visas planētas pēc kārtas. Katra planēta vienu mēnesi formē tai atvēlēto iekšējo orgānu sistēmu. Tādejādi Alberts Lielais atklāja un secināja, ka pataloģija skaidrojuma ar planētu vājumu;
  • Nikolajs Koperniks (1473-1543) – heliocentriskās (ap Sauli centrēto) Saules sistēmas modeļa atklājējs;
  •  Johans Millers (1436-1476) – efemerīdu autors;
  • Luka Gauriko, itāļu astrologs, astronoms un matemātiķis kļuva pazīstams ar visai precīzām prognozēm, ko viņš izteicis Mediči dzimtai;
  • Mišels de Nostradams (1503-1566), gaišreģis, „Simtgades” autors, kas pareģoja Eiropas vēstures būtiskus notikumus nākotnē. Viņa vārdu ir dzirdējuši pat tie cilvēki, kuri par astroloģiju vispār neinteresējās. Viņš bija talantīgs ārsts, pravietis un astrologs, kura pareģojumi daudziem liek lauzīt galvu vēl šodien;
  • Frančesko Junktinijs (1523-1580) – astrologs 1581.gadā ar baznīcas atļauju publicēja savu galveno darbu “Speculum astrologiae” jeb Astroloģijas spogulis;
  • Placido de Titisitāļu priesteris, kas nodarbojās ar astroloģiju. Izstrādāja horoskopu māju sistēmu, tiek uzskatīts par mūsdienu horoskopu tēvu;
  • Di Džons (1527-1608) – angļu astrologs, Elizabetes I astrologs;
  • Tiho Brahe (1546-1601) – astrologs, astronoms;
  • Georgs Joahims Retiks, austriešu ārsts, matemātiķis un astrologs, kurš aktīvi propogandēja Kopernika sistēmu un izmantoja to, lai aprēķinātu Kristus Otrās atnākšanas laiku;
  • Filips Aureols Teofasts Bombasts no Hohenheimas (Paracelzs) (1493-1541) šveiciešu-vācu renesanses laika ārsts, botāniķis, alķīmiķis, astrologs un okultists;
  • Frānsis Bēkons (1561-1626) – viens no dabaszinātnes pamatilcējiem, Kopernika jaunās kosmoloģijas aizstāvis;
  • Galileo Galilejs (1564-1642) Itāļu astronoms, astrologs, fiziķis, mehāniķis, kritiķis un viens no eksakto zinātņu pamatlicējiem. Dedzīgs jaunās Kopernika kosmoloģijas aizstāvis;
  • Morens de Vilfranss (1583-1656) – franču astrologs, matemātiķis, iecienīts galma astrologs. Galvenais darbs 26 sējumos “Astrologia Gallica” publicēts 1661. gadā, un ir populārs vēl mūsdienās. Šajā darbā viņš centies modernizēt Ptolemaja astroloģiju atbilstoši 17.gs.
  •  Jans Glogovčiks, Krakovas (tolaik- Austrumeiropas Astroloģijas centrs), ģeogrāfs, filozofs, astronoms un astrologs, kurš kļuva slavens, prognozējot Mārtiņa Lutera atnākšanu;
  • Jans Brožeks, Krakovas astroloģijas profesors, medicīnas un teoloģijas doktors, kurš bija karaļa Sigismunda III un Vladislava IV padomdevējs;
  • Johanness Keplers (1571-1630) – viens no sava laika slavenākajiem astronomiem un astrologiem, planētu kustības likumu atklājējs. Tā saucamo Keplera likumu. Viņš ticēja, ka planētām un to aspektiem (īpaši savienojumi) ir liels iespaids uz zemes dzīvi. Īpašu uzmanību veltīja aspektu teorijas attīstībai. No viņa sastādītiem horoskopiem slavenākais Valenšteina horoskops. Slavenākie darbi „Kosmogrāfijas noslēpumi (1596), „Jaunā astronomija” (1609), „Pasaules harmonija” (1619), „ Rūdolfa tabulas”.
  • Žans Batists Morins de Vilfranšs (Johans Morins), (1583 – 1656). Slavenā darba „Par determināciju” autors;
  • Benedikts (Baruhs) Spinoza (1632-1677) aizrāvās ar planētu aspektu izstudēšanu un iedarbību komercijā;
  • Īzaks Ņūtons (1643-1727) – astrologs, alķīmiķis, darba „Seno karaļvalstu hronoloģijas labojumi”, „Principia Mathematica” autors;
  • Gotfrīds Vilhelms fon Leibnics (1646-1716), viens no sava laika lielākajiem astrologiem – zinātniekiem. Viņa mācība par meteoroloģiju tiek lietota vēl tagad;
  • Valters Lusts (1771-1832) – daudz strādāja pie horoskopiem un pakāpeniski iemācījās izmantot debesu ķermeņu labvēlību savai advokāta praksei un literārai darbībai;
  • Johans Volfgans Gēte (1749-1832) – labprāt nodarbojās ar astroloģisko praksi. Daudzi viņa darbi uzrakstīti tieši tad, kad labvēlīgu iespaidu uz viņu atstāja debesu spīdekļi;
  • Johans Pfafs (1744-1835) – sarakstīja daudzus darbus astroloģijā. Klaudija Ptolemaja „Tetrabiblos”, tulkojums no grieķu valodas, vāciski joprojām tiek uzskatīts par labāko pasaulē;
  • Bartlets. J.H. (1838-1921) – franču astrologs, mūsdienu astroloģijas aizsācējs Francijā;
  • Sergejs Vronskis (1915-1998) – diplomēts zinātniskās astroloģijas korifejs, Starptautiskās astroloģijas federācijas prezidents, ārsts, homeopāts, biaradioloģijas speciālists un zinātnieks.

Norādīto personu saraksts nav pilnīgs, tika uzskaitīta tikai daļa no nozīmīgākām ar astroloģiju saistītām personībām.

Sagatavoja Kristīne Brauna – Tursa


Comments are closed.