Zāļu tēju nozīme, vākšana, apstrādāšana un uzglabāšana

Nozīmīgi laiki 2017. gada vasaras Saulgriežos


Zāļu tēju vākšanai

  • Lapas un lakstus vāc pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā.
  • Ziedus vāc ziedēšanas sākumā vai pilnziedā.
  • Visu vāc sausā laikā pēc rasas nožūšanas līdz pusdienlaikam vai vēlā pēcpusdienā. Tā kā ļoti bieži līdz pusdienlaikam leknā pļavā rasa vēl nav nožuvusi, atliek tikai vākt pēcpusdienā vai, kā iesaka atsevišķi speciālisti, vakarā līdz saules rietam.

Jāsaplūc trejdeviņas (27) zālītes. Ir tādas, kuras sastopamas visur, bet ne visas. Zemgalē pļavās, mežos un dārzā šajos saulgriežos atrodami un savācami šādi augi:

  1. Ābele, tās lapas: pret mazasinību, tuberkulozi, temperatūru.
  2. Sarkanais āboliņš: lieto pret klepu, iekaisumiem, sklerozi u.c.
  3. Baltais āboliņš: lieto pret klepu, iekaisumiem, sklerozi u.c.
  4. Parastais ancītis: lieto, lai stimulētu aknu darbību, pret iekaisumiem u.c.
  5. Sējas auza: spēcina organismu, uzlabo vielmaiņu u.c.
  6. Meža avene, laksti: lieto sviedrēšanai, pret iekaisumiem, vielmaiņas uzlabošanai u.c.
  7. Bērzs, lapas: lieto nieru, urīnpūšļa, tūskas, aterosklerozes, reimatisma u.c. ārstēšanai.
  8. Brūngalvīte, laksti: lieto pret saaukstēšanos, diabētu, asinsspiediena pazemināšanai u.c.
  9. Lielā ceļteka: lieto pret klepu, iekaisumiem, brūcēm u.c.
  10. Šaurlapu ceļteka: lieto pret klepu, iekaisumiem, brūcēm u.c.
  11. Lielais diždadzis: lieto vielmaiņas traucējumiem, podagras, reimatisma, ādas slimību ārstēšanai.
  12. Dižzirdzene: Mazina sāpes, sekmē atkrēpošanu u.c.
  13. Gaiļbiksīte, lapas: nomierina, der pret klepu, iekaisumiem u.c.
  14. Izops: nomierinošs, antiseptisks, pret klepu u.c.
  15. Kazene, laksti: ja ir saaukstēšanās, alerģija, iekaisumi u.c.
  16. Kazroze: labvēlīgi ietekmē prostatas dziedzera darbību, sekmē nieru un urīnpūšļa attīrīšanos.
  17. Kļavu lapas: organisma stiprināšanai u.c.
  18. Tīruma kosa (naktī vai agri no rīta): urīnpūšļa, nieru slimību, sklerozes gadījumā u.c.
  19. Ķiršu lapas: lieto pret klepu un saaukstēšanos.
  20. Mīkstā madara: lieto tūskai, akmeņiem, sāpēm u.c.
  21. Ķeraiņu madara; lieto tūskai, akmeņiem, sāpēm u.c.
  22. Māllēpe, lapas: pret klepu, iekaisumiem u.c.
  23. Mātere: nomierina, regulē sirdsdarbību u.c.
  24. Melisa: nomierina, pazemina asinsspiedienu u.c.
  25. Lazdu lapas: sirds un asinsvadu ārstēšanai.
  26. Lielā nātre (vislabāk vākt 5.-7.06., 15.-16.06.): lieto pret iekaisumiem, mazasinību, asiņošanas apturēšanai u.c.
  27. Sējas lucerna.
  28. Tīruma naudulis: pret neauglību un impotenci u.c.
  29. Baltā panātre: lieto pret iekaisumiem, alerģiju u.c.
  30. Piparmētra: nomierinoša, spazmolītiska, antiseptiska
  31. Pīlādži, lapas: lieto pret avitaminozi, iekaisumiem.
  32. Parastais plikstiņš: aptur asiņošanu, nomierinošs, pazemina asinsspiedienu u.c.
  33. Plostbārdis: pret žultsakmeņiem, nieru slimībām.
  34. Melnais plūškoks, ziedi un lapas: gripai, tūskām, reimatismam u.c.
  35. Parastā priede, zaļie čiekuri: pret klepu, iekaisumiem u.c.
  36. Trejlapu puplaksis: nomierinošs, veicina gremošanu u.c.
  37. Raskrēsliņš (kur vēl nav noziedējuši), laksti: pret iekaisumiem, vielmaiņai, sieviešu slimībām u.c.
  38. Maura retējs: savelkoša, dziedējoša u.c. iedarbība.
  39. Roze, ziedlapiņas: „rozes” un acu slimību ārstēšanai.
  40. Rudzupuķe: urīndzenoša, sviedrējoša, pretiekaisuma.
  41. Efeju sētložņa: pretiekaisuma un vielmaiņu aktivizējoša u.c.
  42. Lielā strutene (naktī vai agri no rīta): pret iekaisuma, pretsāpju, žults dzenoša u.c.
  43. Upene, lapas: mazina reimatisma un podagras sāpes u.c
  44. Trejdaivu sunītis: vielmaiņu regulējoša, diurētiska, ādu dziedējoša u.c. iedarbība.
  45. Vaivariņš.: pret klepu un iekaisumiem u.c.
  46. Ārstniecības veronika: pretsāpju un pretiekaisuma u.c. iedarbība.
  47. Vībotne: antiseptiska, nomierinoša, pretiekaisuma u.c. darbība.
  48. Tīruma vijolīte: atkrēpošanu veicinoša, pretiekaisuma u.c. darbība.
  49. Vilkābele: stimulē sirdsdarbību, paplašina asinsvadus u.c.
  50. Meža zemene, laksti un ogas: podagras, reimatisma, diabēta, žultsakmeņu, mazasinības u.c. ārstēšanai

Savāktos augus sagriež gabaliņos, žāvē tumšā vai vismaz saules neapspīdētā vietā. Ja pietrūkst vietas, var arī sasiet mazās slotiņās un pakarināt uz veļas žāvējamām restītēm vai kur citur (radošu pieeju!).

Jāņu zāles šajā laikā ļauj plūkt visur; kas neļauj, to uzskata par ļaunu cilvēku, par burvi.


Comments are closed.